|
|||||||||
|
Bītu paaudzei šī grāmata bija Bībele, prozas ekvivalents Alena Ginsberga «Kaucienam» (Howl). Mūsdienās tā ir klasika, kurā paustais amerikāņu sapnis ir daudz tuvāks Voltam Vitmenam, nevis Skotam Ficdžeraldam. Šis ceļš joņo pretī saulrietam, pilns neaizmirstamas, pāri plūstošas enerģijas, smeldzes un autobiogrāfiskas kaisles. Tajā pulsē 50. gadu Amerikas andergraunda ritmi, džezs, sekss, sirds dāsnums, saltas rītausmas un narkotikas. To visu pieredz Sals Paradaizs un viņa varonis Dīns Moriartijs, ceļotājs un mistiķis, pats bīta iemiesojums. «Dučos skaitāmas par bītņikiem un Džeku Keruaku sarakstītās monogrāfijas, disertācijas utt. Taču galvenais ir un paliek viņa labākajos darbos dotais jaudīgais stimuls uz nemitīgu pašatklāsmi, uz pilnīgu atvērtību pasaulei un cilvēkiem, uz tīru un godīgu tiekšanos pēc patiesības, kaut vai tā būtu tikai mirkļa patiesība. Keruaks ar sava talanta spēku aizrauj lasītāju sev līdzi, atbrīvo viņu no važām – lai nestingst uz vietas. Lai allaž būtu Ceļā.» «Tāpat kā 1920. gados [Hemingveja] «Un saule lec», vairāk nekā jebkurš cits romāns, uzskatāms par Zudušās paaudzes vainagojumu, tā tagad jau it skaidri redzams, ka bītu paaudzes virsotne ir romāns «Ceļā».» ««Trakie» cilvēki, kas ir apsēsti pamest visu un doties kaut kur ceļā – ir Keuaka romāna ass. Tomēr teksts atstāj nerediģētas dzīves iespaidu, kurā turklāt nekas nav pārspīlēts, bet pat «izņemtas skarbākas epizodes.» «.. kulta rakstnieks, kulta romāns. Šis kults pamazām iet mazumā, bet noteikti vēl pastāv. Jāatceras, ka šis darbs sarakstīts laikā, kad puišu matiem vajadzēja būt īsiem, un meiteņu svārkiem – gariem. Romāna iespaids uz Amerikas tēlu, vēlāko literatūru un hipiju paaudzi nav vārdos izsakāms.» «Ja pieņem Milstaina gandrīz pusgadsimtu seno, taču arī mūslaikiem trāpīgo laikmeta raksturojumu, tad, atmetot skeptisku minstināšanos, nudien jāatzīst, ka notikums, proti, tulkojums ir izcils.» «Te sastopama gan nepārtrauktās kustības izraisītā mānīgā viegluma sajūta, kas ļauj slīdēt garām ļaudīm, notikumiem un ceļa stabiem, gan vieglas jūras slimības izpausmes, kas nereti piemeklē, piesmakušā autobusā kratoties pa izdangātu ceļu. Pats galvenais šai spēlē – lai ceļš nekad nebeidzas un neapstājas.» Lasītāju vērtējums  Kristine   2018. gada 14. augustā Jāsecina, ka šobrīds jau ilgst 6 gadus. Būtu jauki, ja šo grāmatu varētu atkal izdot lasītājiem par prieku. (Un, cerams, arī ka tulkotājam)   P.   2012. gada 1. decembrī Šobrīd ir ilgs laiks.   agrizzz   2012. gada 25. septembrī ..beidzot es šo grāmatu dabūju un tā lasās tik viegli :)   agrizzz   2009. gada 11. maijā Man vajag šito grāmatu, bet nekur neatrodu!!!!! :(   siikaa   2008. gada 23. februārī no saakuma-gruuti lasaas..   Aija   2006. gada 26. janvārī Protams, 20.gs. otrās puses jauniešu sabiedrībai bija tuvs šāds izteiksmes līdzeklis, situācija pēc diviem pasaules kariem nebija vienkārša. Bet pašreiz Keruaks man liekas neaktuāls un bezjēdzīgs, kam komentu var atvēlēt vien runājot par bitņkiem, bet ne lai pieņemtu to kā paraugu savai dzīvei. Jāatzīst, tas var likties ērts, TOMĒR noderīgi atcerēties, kā savu dzīvi beidza pats autors. Es tā negribētu.   Zuzanna Truba   2005. gada 25. augustā romāns, kurā "nekas nenotiek" jeb notiek Nekas, un tas ir pats skaistākais tanī visā. Pacilājoša grāmata.   einars   2005. gada 25. aprīlī Lieliska lasāmviela.Oda diennaktīm ilgiem stopiem un pārbraucieniem īrētās mašīnās vai Greyhound busos.Romantiski un smeldzīgi bez gala.   nakarats   2005. gada 5. martā Keruaks, bītņiki... šie vārdi runā paši par sevi. Uff, vēlētos šo grāmatu izlasīt vēlreiz, kā pirmajā reizē bet nekas, tāpat izlasīšu. Izcila! Jālasa obligāti =)   Kārlis   2004. gada 19. decembrī Ceļa jēga ir pats ceļš, nevis galamērķis! Ui ku laba noskaņa caurvij visu grāmatu:) Ieteiktu katram;)   Rinalds   2004. gada 1. martā Šo grāmatu neesmu lasījis, bet intriģē. Mans vērtējumsKomentāri, kas neattiecas uz grāmatu, var tikt rediģēti vai dzēsti. |
||||||||