|
|||||||||
|
Kad 1996. gada Everesta traģēdijas dalībnieki retinātā gaisā pazuda bez pēdām, drosmīgs vīrs viņus atrada un atveda atpakaļ dzīvē. 1996. gada 10. maijā divas komerciālas ekspedīcijas pieredzējušu alpīnistu vadībā mēģināja uzkāpt pasaules augstākajā virsotnē. Diemžēl šis pasākums beidzās ar traģēdiju. Daudzi ekspedīcijas dalībnieki cieta neveiksmi ļaužu gūzmas, sliktās organizācijas un stiprās vētras dēļ. Citi tika uzskatīti par mirušiem vai arī pamesti bezpalīdzīgā stāvoklī. Anatolijs Bukrejevs – firmas Mountain Madness vecākais gids – trakojošā vētrā aizveda līdz nometnei trīs klientus, kuri bija pamesti drošai nāvei. Šī grāmata ir pārsteidzošs stāsts par likteņa nolādētu ekspedīciju, par aklu godkāri, kas dzen cilvēkus piedalīties ārkārtīgi bīstamos pasākumos, un par mūsu laiku varoni, kurš riskēja ar savu dzīvību un izglāba cilvēkus no nāves. «Pēdējo reizi ar Anatoliju Bukrejevu tikos 1997. gadā. Viņš bija atturīgs, korekts un nenoliedzami ļoti spēcīgs vīrs. Arī augskalnu kāpēju elitē attieksme pret Anatoliju Bukrejevu ir pozitīva. Savukārt Džonu Krakaueru augstkalnu profesionāļi noniecina un savā vidē nepieņem, jo grāmatā «Retinātā gaisā», nepamatoti nosodot citus, viņš ir centies izcelt pats sevi. Par 1996. gada traģēdiju Everestā ir rakstījuši vēl daži šo ekspedīciju dalībnieki. Saprotu, ka Anatolija Bukrejeva grāmata ir tapusi kā atbilde Džonam Krakaueram, lai reabilitētos, lai tiktu saprasts. Taču kalnos, vidē, kurā Anatolijs jutās visorganiskāk, viņa labo slavu nekas neaptumšo, jo virsotnēs, kas slejas virs astoņiem tūkstošiem metru, cilvēku ciena par to, ko viņš spēj izdarīt. Un izdarījis šis spēcīgais vīrs ir daudz.» «Alpīnisma vēsturē tas ir unikāls gadījums: vīrs, kuru daži dēvē par Mežonīgo Himalaju Tīģeri, pāris stundas pēc uzkāpšanas Everesta virsotnē bez skābekļa balona viens pats izglāba vairākus cilvēkus.» «Tas nav tikai stāsts par traģisku notikumu, tas ir vēstījums par mērķtiecīgu, egocentrisku vīru, kurš uzdrīkstas kāpt kalnos augstāk par nāves zonas robežu.» «Tas ir stāsts par izturību un biedriskumu, bet plašākā kontekstā šī grāmata palīdz izprast iemeslus, kas liek cilvēkiem sekot augstkalnu aicinājumam.» «Lasītājs, kurš iepazinies arī ar citiem Everestā notikušās traģēdijas aprakstiem, gūst jaunu priekšstatu par Anatoliju Bukrejevu, it īpaši par viņa varonīgajām pūlēm glābt cietušos.» «Aizraujošs… meistarīgs apraksts… Drūmās traģēdijas laikā Anatolijs Bukrejevs rīkojās ārkārtīgi varonīgi. Viņš trīs reizes viens pats devās naktī un viesulī glābt cilvēkus no nāves.» «Šis iespaidīgais vēstījums liks divreiz pārdomāt tiem, kuri gatavojas aut kājas un doties iekarot Everestu.» 30 melnbaltie attēli, 7 grafiki un shēmas Lasītāju vērtējums  airina   2012. gada 17. janvārī Jāsaka, ka izlasīju sākumā Dž.Krakauera grāmatu, tad Tolija(A.Bukrejevs)- atbildes aprakstu par Everesta traģēdiju, fantastiska grāmata, neizpalika arī asaras! Iesaku visiem!   Klumpecs   2004. gada 31. oktobrī Ïoti laba grāmata!!! Pamudināja mani sākt treniņus un sākt nodarboties ar alpīnismu... Taču, lai arī tas ir bīstami, tas arī ir savdabīgā ziņā lieliski, cik laba ir sajūta, kad tu stāvi kāda kalna virsotnē un domā - Ak dievs! es to tiešām paveicu!" Grāmata ir ļoti saistoša un interesanta, ir godīga! Krietni labāka par Krakauera kunga darbu, kurā visu laiku lasītājiem tiek melots   Ainārs Lācis   2004. gada 7. jūlijā Kā jebkura grāmata par tēmu – kalni, arī šī, konkrēti man, bija kā saldais ēdiens, bet tas ļoti subjektīvi, jo kalni mani fascinē un esmu ar tiem apsēsts. Par grāmatu – viegli jau tiesāt, ja pats neesi klāt bijis un visā tajā iejaukts, bet tomēr man šķiet, ka neraugoties uz to, ka A. Bukrejevs bija visaugstākās klases alpīnists, virsotnes dienā viņš rīkojās nevis kā profesionāls pavadonis, pakārtojot savas intereses klientiem, bet gan kā ambiciozs kāpējs (nelietoja papildus skābekli), kura vienīgais un primārais mērķis – sasniegt virsotni. Protams, visu cieņu tam, ko A. Bukrejevs veica pēc virsotnes naktī, un arī nākamajā dienā. Tas nenoliedzami bija varoņdarbs.   Krabis   2003. gada 11. decembrī Lielisks stāsts par lielisku personību. Ja kādam jāizvēlas starp Krakauera un Bukrejeva grāmatām, kas abas galvenokārt stāsta par vienu un to pašu notikumu (1996, Everests), ieteiktu šo kā godīgāku, izsmeļošāku tieši attiecībā par kalniem un vienkārši - interesantāku.:) Mans vērtējumsKomentāri, kas neattiecas uz grāmatu, var tikt rediģēti vai dzēsti. |
||||||||