|
|||||||||
|
Parasti kontrabass pazūd orķestrī, tam nav solo partiju, labākajā gadījumā kāds duets. Mūziķa dzīvē kontrabass ir mīļotā, draugs, ienaidnieks un kavēklis paša izraudzītajā ceļā. Patriks Zīskinds (romāna «Parfīms» autors) portretē standartpilsoni mākslinieka ādā, piedāvādams vienlaikus sociālu analīzi, burlesku, sadzīves komiksu un stingri spriegotu lociņu, kas monologformā apņēmīgi atskaņo cilvēku kopspēles stīgu vibrācijas. Pēdējos gados vācu valodā visbiežāk inscenētais darbs; grāmata tulkota divdesmit valodās. Lasītāju vērtējums  zane   2012. gada 2. februārī noformējums izsteiksmīgs   Dāvis   2008. gada 17. februārī nebija diez ko interesanta   Atis   2005. gada 14. novembrī Monologa formā veidotā luga, protams, ir simpātiska, taču nav īsti saprotams, kāpēc šis nebūt ne maģistrālais Zīskinda darbiņš jāizdod atsevišķā izdevumā cietos vākos. Noformējums izteiksmīgs. Mans vērtējumsKomentāri, kas neattiecas uz grāmatu, var tikt rediģēti vai dzēsti. |
||||||||