|
|
 |
|
Svētdienas sala
|
|
ISBN 9984-663-73-6 256 lappuses, cietie vāki, formāts 145 x 209 mm Nokopēt grāmatas fragmentu  (85 KB) |
Austrālija atrodas daudzu lidojuma stundu attālumā gandrīz no visām valstīm – tāda kā pasaules nomale. Žurnāliste Ieva Puķe šajā tālajā zemē apmeklējusi vietas, kas savukārt skaitās nomaļas pašiem austrāliešiem – aizjūras Indonēzija tām ir daudz reižu tuvāk nekā valsts galvaspilsēta. Kimberlijā ir daudz aborigēnu kopienu, šeit var vērot, kā rit viņu dzīve mūsdienās, kad baltā Austrālija ir atzinusi viņu tiesības un novērtējusi viņu kultūru, tuvāk iepazīt gan baltos, gan melnos ļaudis, gan viņu līdzāspastāvēšanu un mijiedarbību.
Daba un cilvēki – viss šeit ir neparasts. Par to arī šīs ceļojuma piezīmes.
Grāmatā ir 2 shēmas, 34 krāsaini un 91 melnbalts attēls.
««Svētdienas sala» ir nākošais solis pēc «SestDienas» rakstiem, grāmatu Ieva Puķe raksta tā, it kā uzņemtu dokumentālo filmu. Te ik lappusē parādās, ka dzīve, kuru grib redzēt un aprakstīt Ieva, nav dekoratīvi interesanta, bet savā vienkāršībā vienmuļa un sīku rūpju pilna. Un tas ir Ievas Puķes ieinteresētais skatījums, kas Austrālijas aborigēnu ikdienu padara lasītājiem interesantu.»
«Labākais, ko «Svētdienas sala» piedāvā, ir tieši šis – žurnālistiski aprakstošais skatījums, kas neieslīgst populāru sāgu vai tūrisma bukletu atstāstos.»
«Ir tikai jāpabrīnās, cik neparastus cilvēkus Ievai aborigēnu zemēs izdevies satikt un izprovocēt uz atklātību! Turklāt ar smalku humoru un sapratni lieliskā valodā aprakstīt.»
«Šī grāmata latviešu lasītājam ļauj iejusties aborigēnu vidē tiešāk nekā latviski tulkotā norvēģu ceļotāja Bengta Danielsona grāmata «Bumerangs».
Lasītāju vērtējums
Anna 2023. gada 16. maijā
Grāmata "skaisti" lasās.Paldies autorei par drosmi,neatlaidību dodoties uz tik eksotisku vidi un prasmīgi tajā darbojoties, mēģināt saprast vietējo iedzīvotāju psiholoģiju un kutelīgās situācijās prasmīgi tikt galā.Paldies par grāmatu.
Artūrs 2008. gada 8. janvārī
Laba grāmata! Gaidīju nedaudz vairāk dabas aprakstu un kopienu dzīves ainu ..., bet visu jau nevar gribēt! Paldies par pērleņu fermu dzīves stāstiem...
Andre Bobojcov 2004. gada 17. martā
Looks bloody good to me!
Mans vērtējums
Komentāri, kas neattiecas uz grāmatu, var tikt rediģēti vai dzēsti.