|
|||||||||
|
Everests un citas pasaules augstākās virsotnes ir bijušas pārbaudes akmens vairāku pārliecinātu un apņēmīgu riskantu pasākumu cienītāju paaudžu pārstāvjiem – no Džordža Melorija un sera Edmunda Hilarija līdz Tenzingam Norgajam un Džonam Krakaueram. Visā pasaulē aizvien pieaug aizrautīga interese par alpīnismu, un joprojām neviens nav sniedzis nepārprotamu atbildi uz jautājumu, kāpēc cilvēkam vajadzētu kāpt kalnos. Izcilais alpīnists un slavenais kinooperators Deivids Brīšīrss savā aizraujošajā grāmatā «Augstuma varā» sniedz lasītājam iespēju dziļi iepazīt savu dzīvi, lai gūtu atbildi uz šo jautājumu. Deivida Brīšīrsa mīlestība uz alpīnismu sākās Kolorādo štata pilsētas Boulderas apkaimes klintīs un 1996. gadā gandrīz beidzās Everesta dienvidu nogāzē. D. Brīšīrsu kopš bērnības neatvairāmi pievilka Himalaju sniegtie piedzīvojumu solījumi un striktās prasības, ko šie kalni izvirza cilvēka miesai, prātam un dvēselei. Lasītājs uzzina par D. Brīšīrsa vētrainās bērnības pārdzīvojumiem, par viņa trenēšanos klinšu kāpšanā un par apstākļiem, kādos grāmatas autors ieguva iesauku Brālis Kloberdancs. Septiņdesmito gadu Amerikas pusaudži galvenokārt meklēja tīksmi bezprātīgās izdarībās, turpretī D. Brīšīrss atradās spēcīgas disciplinētas kaislības varā – viņš bija pirmais alpīnists, kurš Kolorādo štata kalnos veica neiedomājami sarežģīto Dzīvības Briesmu Ceļu, viņš uzkāpa Josemitu ielejas Hāfdomā un bija pirmais alpīnists, kurš mēģināja uzkāpt Everestā pa stāvo Kangšunga kori Tibetā. «Mans nodoms nav pasludināt D. Brīšīrsu par svēto. Esmu bieži uzturējies viņa sabiedrībā, tāpēc zinu, ka šis vīrs ir neiecietīgs, nemierpilns, neaprakstāmi saspringts… Tomēr D. Brīšīrsu Dievs pārpārēm apveltījis ar īpašību, ko vispareizāk būtu nosaukt par «raksturu», un šī iezīme izraisa manī vēl lielāku apbrīnu nekā viņa sasniegumi filmu pasaulē un alpīnismā.» «Es savā mūžā esmu izlasījis bezgala daudz stāstu par ievērojamiem cilvēkiem, kuri uzdrošinās veikt riskantus pasākumus, – gan tās grāmatas, ko sarakstījuši viņi paši, gan arī tās, kas sarakstītas par viņiem… Deivida Brīšīrsa darbs ir pirmā manis izlasītā divdesmitā gadsimta beigu alpīnista sarakstītā grāmata, kas pārspēj daudzus citus šī žanra sacerējumus un nav sliktāka ne par vienu no tiem.» 7 krāsaini un 67 melnbalti attēli, 2 shēmas Lasītāju vērtējums  Mestners   2005. gada 29. aprīlī Super es milu jau no pirma skata   Ainārs Lācis   2004. gada 27. jūnijā Pamatā grāmatai ir autobiogrāfisks raksturs, bet papildus dokumentālajiem faktiem tā rada arī līdzdalības sajūtu aprakstītajos notikumos, tāpēc tā varētu būt interesanta jebkuram lasītājam. Manuprāt vērtīgākais ieguvums - atziņas, kuras varētu noderēt ne tikai iesācējiem, bet arī pieredzējušiem kalnā kāpējiem.   Dace   2004. gada 6. aprīlī Varbūt pat šī grāmata ir pelnījusi visaugstko novērtējumu... Mani tā ļoti aizrāva, guvu daudz jaunu faktu un interesi uzzināt par kalniem vēl vairāk. Patika arī tas,ka autors raksta "vieglā" valodā un vietām ar humoru... Mans vērtējumsKomentāri, kas neattiecas uz grāmatu, var tikt rediģēti vai dzēsti. |
||||||||