|
|||||||||
|
Tēvs un dēls divatā dodas cauri izdegušajai Amerikai. Izmirušajā ainavā kustas tikai vēja dzenāti pelni. Ir tik auksts, ka akmeņi plaisā, un krītošais sniegs ir pelēks. Debesis ir tumšas. Viņi dodas uz piekrasti, kaut arī nezina, kas – un vai vispār kaut kas – viņus tur gaida. Viņiem nav nekā – tikai ierocis, lai aizstāvētos pret lielceļa laupītājiem, drēbes, kas mugurā, ratiņi vecas pārtikas un viņi paši viens otram. Viņi ir izdzīvojuši. Kādēļ? 2007. gadā par grāmatu «Ceļš» Kormaks Makārtijs saņēmis Pulicera prēmiju. Lasītāju vērtējums  Ilze   2018. gada 19. martā Grāmata smaga, bet ļoti laba. Ilgstoši atstāja iespaidu un domās bija ko pārcilāt. Filmu tā arī neesmu spējusi saņemties noskatīties.   Duksis   2011. gada 21. maijā Patika! Un ļoti! Es labāk nerakstīšu vairāk!   skabarga   2010. gada 5. jūnijā Grāmatu lasīju, lai vēlāk varētu novērtēt filmu.   Arvils   2010. gada 7. maijā Vispirms nopērciet grāmatu! Jo puika, kas bija filmā, bija pārāk labi paēdis un neaptīkams, neatbilda tām emocījām, ko es biju izlasījis grāmatā. Tā kā grāmata ir nenovērtējami laba, pagaidām vienīgā, kas ir ietekmējusi manu gaumi, gribas lasīt ko tik labu un daudz.   Kormaks   2010. gada 10. martā Izlasīju angliski, nopirkšu tagad latviski, lai varētu ar citiem padalīties. Jo rodas tāda vēlme.   Jula   2010. gada 5. martā Es esmu redzējusi filmu un vēlos nopirkt grāmatu. Domāju, ka grāmatā viss ir daudz sikāk pastāstīts.   LaineAp   2009. gada 13. decembrī Lieliska grāmata!   mari   2008. gada 26. augustā ļoti smaga grāmata. tēvs izglābj dēlu. Tēva neizmērojamā mīstība pret dēlu, dēls pēc tam sajūt, ko zaudējis. Te ir vīriešu jūtas, tās tik cēlas, smagas,-raudāju, pēc tam vēl ilgi bija ļoti smagi. viss it kā notika manu acu priekšā,-darbs ar lielo burtu. man ar kaut ko atgādina Aitmatova"Raibais suns, kas skrien gar jūras malu'   Jērs   2008. gada 8. augustā Grāmatu lasot neatstāj spriedze, ko piedzīvo vīritetis ar savu dēļu. Mans vērtējumsKomentāri, kas neattiecas uz grāmatu, var tikt rediģēti vai dzēsti. |
||||||||